Skolas skolēnu vecāku redzējums kā notiek attālinātas mācības

Skolēna vecāka vēstule

Mīļie vecāki un pedagogi!

Kā Jūs jau visi zināt, ka šobrīd visā pasaulē ir pandēmija ar koronovīrusu “Covid-19”.

Šī globālā nelaime ir ieviesusi mūsu, ikkatra, dzīvē lielas pārmaiņas.

Arī mūsu skola darbojas tāllmācības režīmā.

Mūsu bērni, kas mācās mūsu skolā- “Rīgas 1. pamatskola – attīstības centrs” ir ļoti īpaši, katrs ar savām spējām un attīstību. Mēs, zinām, ka mūsu bērni atšķiras no “parastiem” bērniem. Mūsu bērniem ir nepieciešams vairāk uzmanības, vairāku speciālo pedagoģijas, psiholoģijas u.t.t. metožu piemērošana, it īpaši mūsu bērniem ir nepieciešama sociālā komunicēšana klātienē, fiziski.

Diemžēl, šobrīd, šajā pandēmijas laikā, mēs nevaram nodrošināt bērnus ar fiziskiem kontaktiem ar pedagogiem.

Manam dēlam, kas mācās 3.klasē, ir ļoti nepieciešama fiziskā saskare ar saviem klasesbiedriem un ar skolotāju, ko, diemžēl, šobrīd viņš nevar saņemt. Ļoti palīdz pedagogu izstrādātās tāllmācības programma, ko mēs varam katrs redzēt e-klasē.

Es redzu, ka mūsu skolotāji, pedagogi ļoti cenšas (un starp citu, tas viņiem ļoti labi padodas), ievietojot e-klasē mācību vielu katrai klasei un katram skolēnam, lai mūsu mīļie bērni varētu apgūt mācību vielu.

Kā jau iepriekš minēju, mūsu īpašiem bērniem ir speciālās mācību programmas, kurās tomēr dominē tiešā, fiziskā, psihoemocionālā, emiconālā saskarsme ar pedagogiem, kā arī ir ļoti svarīgi mūsu bērniem ir socializācija. Atkārtojoties, saku, ka šobrīd, diemžēl, fiziskā saskarsme ar pedagogiem nav iespējama. Mūsu skolotāji ļoti cenšas no visas sirds, lai atvieglotu mūsu, vecāku, darbu ar mūsu bērniem, apgūstot mācību programmu, sūta mums video rullīšus, video filmas, u.t.jprm.

Protams, ka tik labi, kā esot klātienē skolā, mūsu bērniem šobrīd ir grūtāk apgūt mācību vielu, BET mēs visi CENŠAMIES!!!

Mīļie pedagogi, skolotāji, es noliecu galvu Jūsu priekšā!!!! Tik ātri pielāgoties tāllmācībai, to vajag prast.

Mīļie vecāki, NEIZMIRSĪSIM, KA MŪSU SKOLĀ STRĀDĀ IZCILI PEDAGOGI. Mūsu skolotāji ir pedagogi, kas ar sirdi un dvēseli māca mūsu bērnus!!!!

Mums ir tik daudz pieejamas attālinātās platformas, nu piemēram, Skype, Whatsapp, ZOOM, kurā mēs, vecāki, mūsu bērni ar skolotājiem varam taisīt videokonferences, aprunāties, pasmieties, atbalstot viens otru. IZMANTOSIM ŠĪS IESPĒJAS!!!!

Es saprotu un apliecinu, ka mums, vecākiem, un arī mūsu pedagogiem, skolotājiem šobrīd, šajā laikā, ir ļoti, ļoti grūti. Pārfrāzējot mūsu dzejnieka Jāņa Raiņa teikto, gribu pateikt, ka pastāvēs, izdzīvos un dzīvos tie, kas mainīsies un pielāgosies šai situācijai, šai neparastai dzīvei.

Paldies ikvienam no mums, kurš, pārvarot sevi, ir pieņēmis šo situāciju un ir veicis preventīvas darbības, lai mainītos, pielāgotos!

Paldies mūsu skolotājiem, kuri radoši meklē arvien jaunus risinājumus, lai mūsu bērni un mēs, vecāki, mazāk ciestu no šīs situācijas.

Šobrīd svarīgi gudri izmantot laiku, lai pielāgotos darbam un dzīvei jaunajā realitātē.

Aicinu vairāk, nekā citkārt, pamanīt līdzās esošā cilvēka satraukumu, bailes.

Neapspriedīsim! Nevērtēsim! Saudzēsim! Vienkārši būsim līdzās un atbalstīsim viens otru, cik vien tas ir iespējams!

Šodien kā sabiedrība piedzīvojam ko tādu, ko pasaule nav piedzīvojusi pēdējā simtgadē. Tas ir biedējoši, vai ne?  Un bailes mēs katrs pārvaram dažādi-vieni raud, citi smejas, vēl citi dusmojas un uzbrūk.  Vai var vienīgi tā? Nē, protams, ka nē.

Mēs varam mirkli apstāties, apklust un nosaukt savas bailes vārdā. Nosauktas vārdā, tās zaudē savu spēku. Un tad ir īstais brīdis, palūkoties uz notiekošo no citas puses. Ieraudzīt cik daudz mēs varam izdarīt citu un savā labā: mēs varam pamanīt otra satraukumu un sniegt atbalstu, kaut draudzīgi klusējot; mēs varam palīdzēt kaut ko praktiski izdarot; mēs varam piezvanīt cilvēkam, kurš  sen nav redzēts un pavaicāt- kā viņam klājas. Tas ir vienkārši!

Un tāpēc mazākais ko es varu izdarīt šobrīd- pateikt jums, mīļie skolotāji- paldies, ka mīlat mūsu īpašos bērnus! Paldies, ka piedodat mums mūsu, vecāku,  nesavaldību! Paldies, ka darāt vairāk kā prasa pienākums! Es ticu, ka kopā un labvēlībā vienam pret otru mēs varam izdzīvot šo laiku īpaši! Mēs varam palikt labāki cilvēki!

Es gribu lai tā notiek! Un Jūs? Jūs gribat? Pievienojieties man un pasakiet mūsu skolotājiem- paldies!

Ar cieņu un patiesā sirsnībā,

Skolēna Zigurda Terjohina māte Santa Terjohina

 

Skolēnu vecāku video

Kā norit attālinātā mācīšanās skolas skolēniem

video skatīt šeit

video skatīt šeit